Kas ir mikroshēma — un kas tā nav
Mikroshēma ir rīsa grauda lieluma stikla kapsula zem ādas starp lāpstiņām. Tajā ir pasīva radio birka ar piecpadsmit ciparu numuru, un nekas vairāk: nav baterijas, nav satelītu uztvērēja, nav SIM kartes. Pati no sevis tā neko neraida — tā atsaucas tikai tad, kad tai dažu centimetru attālumā pietuvina lasītāju, kas ar savu lauku uz mirkli to darbina un nolasa numuru.
No tā izriet trīs lietas, kas jāpasaka skaļi:
- Mikroshēma nezina suņa atrašanās vietu. Pat ne savējo. Nekas tajā nemēra, kur tā atrodas.
- Mikroshēmu nevar “ieslēgt” no telefona. Tai nav nekāda savienojuma ar telefonu — ne Bluetooth, ne kā cita.
- Mikroshēmā ir tikai numurs. Tava vārda un tālruņa tajā nav. Tie ir reģistrā, uz kuru šis numurs ved — un reģistrs ir atsevišķa nodaļa zemāk.
Mikroshēma tātad nav izsekotājs. Tas ir suņa identifikācijas numurs, ko nevar ne pazaudēt, ne noņemt. Tam tā ir lieliska — un tieši tāpēc tā ir obligāta.
Kas to var nolasīt — un kāpēc svarīgi, kur suns nonāk
Lasītājs ir veterinārārstam, patversmei, dzīvnieku ķērājam. Tā nav cilvēkam, kurš tavu suni sastop mežā, ne kaimiņam, kura pagalmā viņš ieskrēja. Lai mikroshēma darbotos, jānotiek tieši šim, šādā secībā: kāds suni noķer, kaut kur viņu aizved, tur kāds pietuvina lasītāju un numuru ievada reģistrā, kurā ir tava aktuālā kontaktinformācija.
Četri soļi, četras vietas, kur viss var iestrēgt. Mikroshēma sāk darboties tikai pie veterinārārsta — un liela daļa pazudušo suņu atrodas, pirms līdz turienei nonāk: meklējot apkārtnē, ar kaimiņu un vietējo grupu palīdzību. Tajā brīdī mikroshēma nepalīdz nemaz, jo nav neviena, kas to nolasītu.
Numurs ved uz reģistru — un katrā valstī reģistrs ir citāds
Mikroshēmas numurs ir atslēga. Slēdzene ir reģistrs: datubāze, kurā pie tava numura ierakstīts, kas tu esi un kā ar tevi sazināties. Reģistru neuztur mikroshēmas ražotājs un neuztur arī “Eiropa” — katrā valstī to uztur kāds cits, pēc saviem noteikumiem. Tāpēc visur atšķiras, kas tajā raksta, kas tajā redz un ko no tā uzzinās atradējs. Un tieši par to ir runa.
Latvijā: Lauku atbalsta dienesta mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs
- Reģistru uztur Lauku atbalsta dienests (LAD). Sunim līdz četru mēnešu vecumam jābūt apzīmētam ar mikroshēmu, jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei un jābūt reģistrētam LAD datubāzē; ja suni pārdod, tas jāizdara agrāk.
- Suni reģistrē veterinārārsts, trīs dienu laikā pēc čipošanas. Reģistrā nonāk arī tavs tālrunis un e-pasts.
- Tālruni un e-pastu labo tu. Pēc pieteikšanās reģistrā tos vari izlabot bez starpniekiem, un tas ir arī tavs pienākums. Īpašnieka maiņu, suņa pazušanu vai atrašanu jāpiesaka trīs dienu laikā — to var izdarīt arī portālā latvija.gov.lv.
- Tavu kontaktinformāciju neredz ikviens. Datubāzei piekļūst tikai pilnvaroti lietotāji, piemēram, veterinārārsti un patversmes. Pazudušo un atrasto dzīvnieku sarakstā LAD publicē mikroshēmas numuru un norādi, kur uzzināt vairāk; savu kontaktinformāciju tur vari ļaut publicēt, ja vēlies.
- Patversmei jārīkojas ātri. Stundas laikā pēc suņa uzņemšanas tai jāpārbauda reģistrs un nekavējoties jāsazinās ar īpašnieku. Ja 14 dienu laikā īpašnieks neatrodas, patversme kļūst par suņa īpašnieci. Tāpēc numurs reģistrā izšķir visu.
- Reģistrs apmainās ar datiem ar europetnet.org, starptautisko mikroshēmu meklētāju — tas noder, ja suns pazūd ārzemēs vai pie robežas.
Kāpēc reģistrs tik bieži nekur neved
Pēc uguņošanas un negaisiem patversmēs atkārtojas viens un tas pats: sunim ir mikroshēma, numuru nolasa — un tas ved uz tālruni, kuru jau divus gadus neviens neceļ. Iemesli vienmēr ir tie paši: mainījās tavs numurs vai adrese, suns ir reģistrēts uz audzētāju vai iepriekšējo īpašnieku. Mikroshēma ir pastāvīga. Ieraksts pie tās — nē.
Latvijā tev ir priekšrocība: tālruni reģistrā labo tu, bez starpniekiem. Un tas ir svarīgi, jo patversme tev zvanīs jau pirmajā stundā — un pēc 14 dienām suns vairs nebūs tavs. Tāpēc trīs lietas, ko izdarīt šodien, nevis dienā, kad suns pazūd:
- Pārbaudi, vai ieraksts eksistē. Pieslēdzies reģistram vai pajautā savam veterinārārstam. Ja suņa reģistrā nav, tas pats no sevis nesakārtosies — jāiet pie veterinārārsta.
- Pārbaudi, kāds tālrunis un e-pasts ir pie suņa. Ja kaut kas ir mainījies, izlabo to uzreiz — tas aizņem dažas minūtes.
- Turi mikroshēmas numuru pie sevis. Telefonā, nofotografētu pasi. Katra patversme to jautās pirmo.
Mikroshēma atbild, kas ir suns. Kas atbild, kur viņš ir?
Kad suns pazūd, tev vajag divas dažādas lietas — un katra iet pretējā virzienā.
- No tevis pie suņa: zināt, kur viņš ir tieši tagad, lai varētu doties pie viņa. To mikroshēma nespēj, jo neko neraida. Tas ir izsekotāja darbs — ierīces, kas savu atrašanās vietu nosaka no satelītiem un nosūta tev caur mobilo tīklu.
- No atradēja pie tevis: lai cilvēks, kurš suni tieši tagad tur aiz kaklasiksnas, varētu ar tevi sazināties. To mikroshēma spēj — bet tikai ar lasītāju un reģistru, tātad tikai pie veterinārārsta vai patversmē. Līdz tam viss atkarīgs no tā, kas sunim ir redzami uz kaklasiksnas.
| Mikroshēma | Žetons uz kaklasiksnas | GPS kaklasiksna | |
|---|---|---|---|
| Kas to nolasa | lasītājs pie veterinārārsta, patversmē, pie dzīvnieku ķērāja | ikviens, kam suns ir rokās | tu, telefonā |
| Ko tas pasaka | numuru, kas ved uz reģistru | kā ar tevi sazināties | kur suns ir tieši tagad |
| Kad palīdz | kad kāds suni noķer un aizved | kad kāds suni noķer | uzreiz, kad suns pazūd |
| Var pazaudēt | nē | jā, kopā ar kaklasiksnu | jā, kopā ar kaklasiksnu |
| Obligāts pēc likuma | jā | nē | nē |
Ko dara žetons uz kaklasiksnas
Vecākā atbilde uz otro virzienu ir žetons ar tavu tālruņa numuru. Tas darbojas, maksā dažus eiro, un mēs to iesakām ikvienam — ar diviem āķiem: numuru redz ikviens, kas suni paglauda, un, kad tas mainās, jāgravē jauns. Latvijā arī dzīvnieku ķērājam suns jāidentificē, un kaklasiksna ar kontaktinformāciju ir viens no veidiem, kā to izdarīt.
Atradējam paredzētais žetons uz kaklasiksnas Tifik korpusa dara to pašu, tikai soli tālāk. Tas ir kods, kas ir daļa no korpusa. Atradējs to nofotografē ar jebkuru telefonu — bez lietotnes, bez pieteikšanās — un atveras lapa ar suņa vārdu un tavu ziņu. Ar vienu pogu viņš tev paziņo: tu saņem paziņojumu, un, ja atradējs atļauj sava telefona atrašanās vietu, arī to. Jūs sazināties ar mūsu starpniecību, un uz kaklasiksnas vai lapā tavs numurs nav redzams — tas parādās tikai tad, ja to ieslēdz lietotnē.
Atšķirība no iegravēta numura ir tā, ka lapu aiz koda var mainīt — jauns tālrunis, atvaļinājums pie vecākiem, suns nodots citam — bez jauna žetona. Un to var klusināt: kad suns ir mājās, tā rāda minimumu; kad atzīmē viņu kā pazudušu, visu.
Žetons ir papildinājums, nevis aizstājējs. Mikroshēma ir obligāta, pastāvīga, un to nevar noņemt; kaklasiksnu var pazaudēt gan ar kodu, gan ar žetonu, gan ar GPS. Tāpēc: mikroshēma un aktuāls ieraksts reģistrā, redzama kontaktinformācija uz kaklasiksnas — un, ja gribi zināt arī, kur suns ir, izsekotājs. Trīs lietas, trīs dažādi uzdevumi. Neviena nedara otras darbu.
Kā tas izskatās ar kaklasiksnu Tifik
Kaklasiksna risina abus virzienus vienlaikus. No tevis pie suņa: atrašanās vietu tā nosaka pati no satelītiem un nosūta caur savu SIM karti — ārā ik pēc piecām minūtēm, un, kad suni meklē, pārslēdz uz reāllaika izsekošanu ar atrašanās vietu ik pēc piecām līdz desmit sekundēm. No telefona vari iedegt tās gaismu un likt tai pīkstēt, arī tad, kad suns ir mājās un kaklasiksna taupa akumulatoru.
No atradēja pie tevis: kods uz korpusa atver lapu ar suņa vārdu un pogu “Atradu suni” — bez lasītāja, bez lietotnes. Tu saņem ziņu, un jūs sazināties ar mūsu starpniecību, nepublicējot tavu numuru.
Kaklasiksna neaizstāj mikroshēmu. Mikroshēma pasaka, kas ir šis suns, un tā ir obligāta. Kaklasiksna pasaka, kur viņš ir — un kam ziņot, ja kāds viņu atrod agrāk nekā tu.